Meža sicistas Sicista betulina populācijas pārmaiņu analīze, izmantojot Latvijā ligzdojošo pūču barības sastāvu analīzi

Latvijas Pūču Izpētes biedrība sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi ir uzsākusi īstenot Latvijas Vides aizsardzības fonda finansētu projektu “Informācijas ieguve par īpaši aizsargājamo sugu meža sicista Sicista betulina”.Projekta ietvaros tiks skaidrota meža sicistas novērojumu parādīšanās pūču barības atliekās saistība ar populācijas izmaiņu rādītājiem, ņemot vērā dažādu sugu pūču dzīves vidi, pamata barības objektu (strupastu) sastopamības dabā izmaiņas un citus faktorus.

Meža sicista Sicista betulina ir iekļauta Latvijā īpaši aizsargājamo sugu sarakstā (2000. gada 14. novembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 396 par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu) un 1992. gada 21. maija Eiropas Padomes Direktīvā 92/43/EEC par dabisko biotopu, savvaļas faunas un floras aizsardzību 4. pielikumā, kas valstij par nosacījumu uzliek sugas monitoringu un atskaitīšanos par tās populācijas stāvokli un tā izmaiņām. Tomēr ziņojumā Eiropas Komisijai par sugas populācijas izmaiņām un sastopamību datu novērtējums ir minēts kā vājš – balstīts uz nepilnīgiem datiem bez to statistiskās analīzes vai eksperta vērtējuma (Ziņojums), populācijas izmaiņas nav zināmas, populācijas lielums ir rupjas aplēses.

Ir zināms, ka ģints Sicista pārstāvji ir grūti monitorējami ar tradicionālajām (pārsitamie, dzīvķeramie slazdi) sīko zīdītāju monitoringa metodēm (Denys et al. 1999), tomēr populāciju pārmaiņu analīze, kā pēdējā desmitgadē ir pierādījies, ir iespējama, balstoties uz pūču barības sastāva analīzi (Balčiauskas et al. 2011; Cserkész 2007). Iespējams, rūpīgi analizējot pietiekoša apjoma pūču barības sastāva datus, ir iespējams noskaidrot meža sicistas dzīvotnes preferences, lai uzsāktu sugai specifisku monitoringu šajos biotopos ar tradicionālajām metodēm (Cserkész & Gubinyi 2008; Ivanter, Kuhareva 2008). Šī projekta ietvaros tiks veikts populācijas pārmaiņu rādītāja aprēķins un skaidrojums, tiks sniegts ieskats dzīvotnes preferences analīzes iespējamajiem risinājumiem.

Pūču barības sastāva izpēte Latvijā ir veikta salīdzinoši nelielos apjomos tikai daļai pēdējās desmitgades ligzdošanas materiālu, analīzes gaita attiecināta galvenokārt uz pūču ekoloģijas izpratni. Tomēr pat šī analīze ir atklājusi vairāk kā 30 meža sicistas novērojumus (Avotiņš et al. 2014). Salīdzinājumam, dabas novērojumu portāls Dabasdati.lv iekļauj tikai sešus sugas gadījuma novērojumus, no kuriem tikai pieci ir pienācīgi dokumentēti (ar fotogrāfijām vai pazīmju aprakstu). Analizējot visus pieejamos, tajā skaitā vēsturiskos pūču ligzdošanas materiālus, tiks izveidots populācijas izmaiņu īstermiņa un ilgtermiņa rādītājs.

Pūču barības atlieku vākumu sadalījums

Pētījuma ietvaros tiks izmantoti meža pūces Strix aluco, ausainās pūces Asio otus, urālpūces Strix uralensis, apodziņa Glaucidium passerinum un bikšainā apoga Aegolius funereus barības atlieku vākumi, kas iegūti dažādās Latvijas vietās – 37 novados (1. att.).

1. attēls. Meža sicistas populācijas pārmaiņu rādītāju iegūšanai izmantoto pūču barības atlieku vākumu izvietojums Latvijas novados.

Pētījumā tiks analizēti vairāk kā 400 pūču barības atlieku vākumi no 1985. līdz 2016. gada (ieskaitot) pūču ligzdošanas sezonām. Nepieciešams gan uzsvērt, ka vākumi līdz 2005. gadam pārsvarā ir tikai daļa no kopējā ligzdošanas vietas satura, līdz ar to, tie ir mazāki, nepilnīgi reprezentējoši attiecīgo ligzdošanas sezonu, tādēļ analīzes gaitā dažādi grupējami.

Plānotās informācijas apstrādes un analīzes metodes

Dažādu sugu (ainavas variācijas aptveršanai) pūču – meža, ausainās, urālpūces, apodziņa – ligzdošanas materiāli ar dažādu intensitāti ir vākti un uzturēti kopš 1986. gada. Pirmais analīzes solis ir pūču ligzdošanas materiālu attīrīšana, izdalot putnu spalvas, putnu, dzīvnieku, abinieku un rāpuļu kaulus un kukaiņu hitīna atliekas no pārējā ligzdošanas materiāla (dzīvnieku vilnas, ekskrementiem, trupējušas koksnes, trūdošas gaļas).

Otrais analīzes solis ir barības objektu iespējami precīzākas taksonomiskās piederības noskaidrošana un minimālā indivīdu skaita noteikšana. Taksonomiskā piederība zīdītājiem ir noskaidrojama izmantojot speciālus noteicējus (Pucek (ed.) 1981; Yalden 2003). Putnu spalvas identificējamas salīdzinot ar kolekciju materiāliem, kauli grupējami pēc izmēriem, putnu sugas iedalot četrās grupās (ķauķīši, zīlītes-žubītes, strazdi-dzeņi, sīļi-baloži-mežirbes). Abinieku kauli identificējami grupās vardes un krupji, biomasas aprēķinos visus katras grupas pārstāvjus pielīdzinot reģionā biežāk sastopamajām sugām. Bezmugurkaulnieku hitīna atliekas netiks identificētas līdz sugas piederībai, jo šī grupa aizņem nelielu daļu pūču barības biomasas, tiks noskaidrots minimālais indivīdu skaits dažādās morfosugās. Indivīdu minimālā skaita noteikšanai izmantojama pasaulē pieņemtā metode (Bochensky 1990).

Pētījuma ietvaros pirms mērķa sugas populācijas izmaiņu noskaidrošanas tiks analizēta tās sastopamības saistība ar pamata (sīkie zīdītāji, grauzēji, strupastes) un alternatīvo (to, kas tiek izmantoti, kad pietrūkst pamata barības objektu, piemēram, putni, abinieki, kukaiņi) barības objektu īpatsvaru pūču barībā, pamata barības objektu sastopamību dabā. Ņemot vērā sicistas kā pūču barības objekta klātbūtni ietekmējošos parametrus, tiks veidots populācijas pārmaiņu rādītājs.

Meža sicistas populācijas izmaiņu indeksa noskaidrošanai tiks izmantotas vairākas metodes:

-) ikgadējo (kā arī apvienotu piecgadēs un desmitgadēs) pūču ligdošanas materiālu proporcija ar meža sicistas klātbūtni – grafisks salīdzinājums, vispārīgie lineārie modeļi, Vilkoksona un hī kvadrāta metodes grupētu datu salīdzināšanai;

-) laika atkarīgās izmaiņas sicistas klātbūtnes iespējamībā individuālās ligzdošanas teritorijās, ligzdās un parauglaukumos atkārtoti ievāktiem ligzdošanas materiāliem – vispārīgās lineārās, miksēta efekta un nejauša efekta lineārās regresijas un hierarhiskās metodes (Zuur et al. 2009);

-) populācijas izmaiņu indeksēšana ikgadējam sicistas upuru skaitam, vidējam upuru skaitam, ligzdošanas materiālu skaitam un proporcijai ar upuru klātbūtni ar un bez autokorelācijas ar biežāk sastopamajām upuru sugām (Pannekoek, van Strien 2001; Zuur et al. 2009);

-) meža sicistas sastopamības saistība ar plēsēja sugu – dispersijas analīze, Vilkoksona un hī kvadrāta metodes, vispārīgie lineārie modeļi.

Ligzdošanas materiāli nav vienmēr izvākti katru gadu, līdz ar to, analīze ir jāveido daudzslāņaina, datus gan apvienojot laika periodos, gan parauglaukumos, gan individuālās ligzdošanas teritorijās un ligzdās, kad iespējams, izmantojot arī individuālu vākumu variāciju.

Izmantotā literatūra

Avotiņš jr. A., Grandāns G., Ignatjevs V., Dambeniece L., Pilāts V. 2014. Small mammal abundance and diversity in Eastern Latvia: comparison of snap-trapping in forest habitat groups and owl pellet analysis. 9th Baltic Theriological conference, Daugavpils, Latvija, 16-18 October, 2014. p. 45. http://www.biology.lv/lv/files/upload/book_of_abstract_BTC.pdf

Balčiauskas L., Balčiauskiene L., Alejunas P. 2011. Northern Birch Mouse Sicista betulina) in Lithuania, findings in the diet of Tawny owl (Strix aluco). Acta Zoologica Academiae Scientarum Hungaricae 57 (3): 277 – 289.

Bochensky Z. 1990. The food of suburban Tawny Owls on the background of birds and mammals occuring in the territory. Acta Zool. Crakov. 33 (9): 149 – 171.

Denys C., Chitaukali W., Mfune J. K., Combrexelle M. & Cacciani F. 1999. Diversity of small mammals in owl pellet assemblages of Karonga district, northern Malawi. Acta zoologica cracoviensia 42(3): 393–396.

Cserkész T. 2007. High relative frequency of Sicista subtilis (Dipodidae, Rodentia) in owl-pellets collected in Borsodi Mezőség (NE Hungary). Folia historico Naturalia Musei matraensis 31: 173–177.

Cserkész T. & Gubinyi A. 2008. New record of Southern Birch Mouse, Sicista subtilis trizona in Hungary. Folia Zoologica 57(3): 308–312.

Pannekoek J., van Strien A.J. 2001. TRIM 3 manual: TRends and Indices for Monitoring data. Research paper No.: 0102. Statistics Netherlands, Voorburg. 58 p.

Pucek Z. (ed.). 1981. Keys to Vertebrates of Poland, Mammals. PWN Polish Scientific Publishers. Smithsonian Istitution. National Science Fundation (U.S.). 337.

Ivanter E. V.; Kukhareva A. V. 2008. To ecology of the northern birch mouse (Sicista betulina) at the northern margin of its range. Zoologicheskii Zhurnal 87(4): 476-493.

Yalden D. W. 2003. The analysis of Owl Pellets 3rd edition. – Oc. Publ. Mammal soc. 28.

Zuur A., Ieno E. N., Walker N., Saveliev A. A., Smith G. M. 2009. Mixed Effects Models and Extensions in Ecology with R. Highlands Press. 574.

 

MATERIĀLS IR TAPIS AR LATVIJAS VIDES AIZSARDZĪBAS FONDA FINANSIĀLU ATBALSTU