Sīko zīdītāju (peļu, klaidoņpeļu, strupastu, ciršļu un kurmju) sastopamības izmaiņas un daudzveidība Latvijā ir maz pētīta, par to pieejamas vien atsevišķas publikācijas (Balčiauskas, 2014; Baltrūnaitė, 2010; Pupila and Bergmanis, 2006; Zorenko and Leontyeva, 2003). Laika periodā, kopš 1991. gada līdz 2011. gadam sīko zīdītāju monitoringu veikusi Dabas aizsardzības pārvalde (DAP, un saistītās struktūras) vienā līdz četrās teritorijās rurālā ainavā, izmantojot divas monitoringa transektes katrā teritorijā – pa vienai pļavā un mežā. Kopš 2012. gada sīko zīdītāju monitoringu īsteno brīvprātīgie pūču izpētes entuziasti (galvenokārt, Andris Avotiņš jun., V. Ignatjevs, D. Drazdovskis, M. Zilgalvis), monitorings tiek īstenots trīs līdz četros parauglaukumos ar vairāk kā desmit transektēm, kas reprezentē dažādus mežu biotopus un vienu, kas reprezentē zālājus, daļā sezonu, monitorings veikts arī trīs bijušā DAP īstenotā monitoringa teritorijās. 2016. gadā monitorings īstenots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu, projekta “Informācijas ieguve par īpaši aizsargājamo sugu meža sicista Sicista betulina”, monitorings īstenots 1. attēlā norādītajās teritorijās.

1. attēls. Sīko zīdītāju monitoringa veikšanas parauglaukumi 2016. gadā LVAFA projekta “Informācijas ieguve par īpaši aizsargājamo sugu meža sicista Sicista betulina” ietvaros.

Vairums Latvijā līdz šim iegūto un publicēto vai citādi pieejamo datu ir iegūti saistībā ar plēsīgo putnu, piemēram, mazā ērgļa  un pūču (monitorings kopš 2012. gada), ligzdošanas sekmju un barības sastāva pētījumiem. Šis apkopojums ir tapis, lai sagatavotu datus aizsargājamas zīdītāju sugas meža sicistas Sicista betulina sastopamības pārmaiņu analīzei. Meža sicistas populācijas izmaiņas tiks analizētas pēc novērojumiem pūču barībā, tomēr, lai iegūtos rezultātus skaidrotu, nepieciešams izsekot pūču pamata barības objektu – biežāk sastopamo sīko zīdītāju – sastopamības izmaiņām un tās datu analīzes ietvaros attiecināt pret pūču barībā sastopamajām sugām un to apjomu. Kā iepriekš rakstīts (http://latvijaspuces.lv/2016/08/meza-sicistas-sicista-betulina-populacijas-parmainu-analize-izmantojot-latvija-ligzdojoso-pucu-baribas-sastavu-analizi/), meža sicistas populācijas pārmaiņu noskaidrošanai tiek analizēti pūču barības sastāvi kopš 1980.tajiem gadiem, līdz ar to, nepieciešams izmantot visus pieejamos datus arī par pūču barības objektu sastopamību, kas apkopoti pirmajā tabulā un vispārīgi analizēti turpmāk.

Četros no pirmajā tabulā minētajiem parauglaukumiem (Kaunata, Lubāna, Pļaviņas, Augstroze), sīko zīdītāju monitorings veikts dažādās meža biotopu grupās, tās klasificējot pēc vecuma (trīs grupas), auglīguma (divas grupas) un susināšanas klātbūtnes (divas grupas). Šajās teritorijās monitorings veikts ar nelielu pārsitamo slazdu skaitu katru biotopu grupu reprezentējošā transektē, jo tās izvietotas nejauši izlozētos mežu nogabalos, kas nav pietiekoši lieli tradicionāli izmantotajiem 50-100 slazdiem, kas izvietoti pārējos parauglaukumos. Monitoringa ietvaros, ir bijusi mainīga datu ievākšanas intensitāte (slazdu rindu garums), tomēr citādi nemainot dizainu, datu rindās ir iztrūkumi (noteiktos gados neapsekoti parauglaukumi), tādēļ sīko zīdītāju sastopamības pārmaiņu rādītāji veidoti, izmantojot vispārīgos aditīvos modeļus (GAM, Zuur et al., 2009), kas ļauj veidot populācijas pārmaiņu rādītājus ar iztrūkstošiem datiem un pārbaudīt dažādu faktoru, piemēram, slazdu rindas garuma ietekmes un tās objektīvi kompensēt.

1. tabula. Sīko zīdītāju monitoringa veikšanas vietas, īstenotāji un intensitātes apraksts.

Parauglaukums	Periods	Datu autors	Apraksts
Apsalas	1991.-2005.	Pupila and Bergmanis, 2006	Sīko zīdītāju monitorings ar pārsitamajiem slazdiem divās transektēs – pa vienai pļavā un mežā
	2006.-2011.	Dabas aizsardzības pārvalde
	2015.-2016.	A. Avotiņš jun, D. Vasiļevska, D. Vasiļevskis
Lisiņa	2001.-2005.	Pupila and Bergmanis, 2006	Sīko zīdītāju monitorings ar pārsitamajiem slazdiem divās transektēs – pa vienai pļavā un mežā
Žūklis	2003.-2005.	Pupila and Bergmanis, 2006	Sīko zīdītāju monitorings ar pārsitamajiem slazdiem divās transektēs – pa vienai pļavā un mežā
	2006.-2011.	Dabas aizsardzības pārvalde
	2015.-2016.	A. Avotiņš jun.
Ķemeri	2006.-2010.	Dabas aizsardzības pārvalde	Sīko zīdītāju monitorings ar pārsitamajiem slazdiem divās transektēs – pa vienai pļavā un mežā
	2015.-2016.	A. Avotiņš jun., D. Drazdovskis, M. Zilgalvis
Kaunata	2012.-2016.	A. Avotiņš jun., V. Ignatjevs, M. Zilgalvis	Sīko zīdītāju monitorings ar pārsitamajiem slazdiem vienā transektē pļavā un 10-12 (atkarībā no apsaimniekošanas) transektēs mežā
Lubāna	2012.-2016.	A. Avotiņš jun.	Sīko zīdītāju monitorings ar pārsitamajiem slazdiem vienā transektē pļavā un 10-12 (atkarībā no apsaimniekošanas) transektēs mežā
Pļaviņas	2012.,2016.	A. Avotiņš jun.	Sīko zīdītāju monitorings ar pārsitamajiem slazdiem vienā transektē pļavā un 10-12 (atkarībā no apsaimniekošanas) transektēs mežā
Augstroze	2012.-2016.	A. Avotiņš jun., D. Drazdovskis, M. Zilgalvis	Sīko zīdītāju monitorings ar pārsitamajiem slazdiem vienā transektē pļavā un 10 transektēs mežā

 

Sīko zīdītāju monitoringa ietvaros iegūti sastopamības dati par divpadsmit sugām no deviņām ģintīm: klaidoņpeles Sylvaemus un Apodemus, strupastes Myodes un Microtus, peles Mus, pundurpeles Micromys, ciršļi Sorex un Neomys un kurmji Talpa. Tā kā Microtus ģints strupastu sugas piederības noskaidrošanai nepieciešama galvaskausa preparēšana, bet konkrētās ģints indivīdi nav šī pētījuma mērķis, tie apkopoti ģints līmenī. Turpmāk, uzskatāmības labad, attēloti kopējie un sugu grupu (klaidoņpeles, ciršļi, kurmji, izdalītas abas strupastu ģintis un apvienotas pundurpeles un peles) sastopamības pārmaiņu rādītāji.

2. attēls. Sīko zīdītāju sastopamības rādītājs kopš 1990. līdz 2016. gadam, visas transektes, visām sugām. Izmantoti 1. tabulā apkopotie dati no pārsitamo slazdu transektēm, datu autortiesības minētajiem autoriem.

No dažādiem pētījumiem pasaulē ir zināms, ka sīko zīdītāju populācijām ir raksturīgas cikliskas svārstības, kuru laikā grauzēju, jo sevišķi strupastu populāciju blīvumi var mainīties par kārtu vai vairākām (Hansson and Henttonen, 1988, 1985; Ksanen et al., 2001; Steen et al., 1996). Šādas relatīvā sastopamības blīvuma izmaiņas ir redzamas otrajā attēlā līdz 1990.-to gadu vidusdaļai, to iezīmes līdz 2004. gadam, tomēr pēc tam cikli ir izjukuši, populācijām raksturīgas nelielas un neregulāras fluktuācijas. Kas līdzīgs iepriekš ir novērots atsevišķās Ziemeļvalstīs, piemēram lemingiem (Kausrud et al., 2008) un tiek saistīts ar klimata pārmaiņām. Tā kā sīkie zīdītāji ir nozīmīga ekosistēmu sastāvdaļa, to sastopamībai ir liela nozīme dažādu dabas procesu norisē, piemēram, šī pētījuma kontekstā, plēsīgo putnu ligzdošanas sekmju, izdzīvotības, tātad, populāciju procesu nodrošināšanā (Sundell et al., 2004; Schmidt et al., 2012), tomēr tas ietekmē arī citas, šķietami nesaistītas sugas (Blomqvist et al., 2002; Summers, 1986). Viens no ticamākajiem skaidrojumiem sīko zīdītāju sastopamības ciklu un izzušanai šķiet saistāms ar klimata pārmaiņām, iespējams arī ar plēsonības līmeņa izmaiņām, tomēr tā pārbaudei nepieciešama atsevišķa datu analīze, kas šajā pētījumā nav paredzēta.

Salīdzinot populāciju dinamiku ainavas līmenī, redzamas (3. attēlā) līdzīgas sastopamības izmaiņas pļavā un mežā. Kopš populācijas ciklu izzušanas pļavās ir izteikti zemākas populācijas trenda vērtības kā mežā, salīdzinot ar 1991. gadā iegūtajām.

3. attēls. Sīko zīdītāju sastopamības pārmaiņu rādītāja izmaiņas pļavā un mežā no 1991. līdz 2016. gadam. Izmantoti 1. tabulā apkopotie dati no pārsitamo slazdu transektēm, datu autortiesības minētajiem autoriem.

Zemāk apkopoti sugu grupu sastopamības pārmaiņu rādītāji, par atskaites punktu nosakot 2016. gadu (indeksa vērtība ir 1), un sabiedrības sastāvs monitoringa sezonās.

 

Izmantotā literatūra

Balčiauskas, L., 2014. New mammal species for Latvia, the root vole (Microtus oeconomus). Zool. Ecol. 24, 187–191. doi:10.1080/21658005.2014.913830

Baltrūnaitė, L., 2010. Microtus Subterraneus de Sélys-Longchamps, 1836: A New Mammal Species for the Latvian Fauna. Acta Zool. Litu. 20, 37–38. doi:10.2478/v10043-010-0004-9

Blomqvist, S., Holmgren, N., Åkesson, S., Hedenström, A., Pettersson, J., 2002. Indirect effects of lemming cycles on sandpiper dynamics: 50 Years of counts from southern Sweden. Oecologia 133, 146–158. doi:10.1007/s00442-002-1017-2

Hansson, L., Henttonen, H., 1988. Rodent dynamics as community processes. Trends Ecol. Evol. 3, 195–200. doi:10.1016/0169-5347(88)90006-7

Hansson, L., Henttonen, H., 1985. Gradients in density variations of small rodents: the importance of latitude and snow cover. Oecologia 67, 394–402. doi:10.1007/BF00384946

Kausrud, K.L., Mysterud, A., Steen, H., Vik, J.O., Østbye, E., Cazelles, B., Framstad, E., Eikeset, A.M., Mysterud, I., Solhøy, T., Stenseth, N.C., 2008. Linking climate change to lemming cycles. Nature 456, 93–97. doi:10.1038/nature07442

Ksanen, L.A.O., Anski, I.L.H., Enttonen, H.E.H., Orpima, E.R.K., 2001. Small-Rodent Dynamics and Predation 82, 1505–1520.

Pupila, A., Bergmanis, U., 2006. Species diversity, abundance and dynamics of small mammals in the Eastern Latvia. Acta Univ. Latv. 710, 93–101.

Schmidt, N.M., Ims, R.A., Hoye, T.T., Gilg, O., Hansen, L.H., Hansen, J., Lund, M., Fuglei, E., Forchhammer, M.C., Sittler, B., 2012. Response of an arctic predator guild to collapsing lemming cycles. Proc. R. Soc. B Biol. Sci. 279, 4417–4422. doi:10.1098/rspb.2012.1490

Steen, H., Ims, R.A., Sonerud, G.A., 1996. Spatial and Temporal Patterns of Small-Rodent Population Dynamics at a Regional Scale. Ecology 77, 2365–2372. doi:10.2307/2265738

Summers, R.W., 1986. Breeding production of Dark-billed Brent Geese Branta bernicla bernicla in relation to lemming cycles. Bird Study 33, 105–108. doi:10.1080/00063658609476904

Sundell, J., Huitu, O., Henttonen, H., Kaikusalo, A., Korpimäki, E., Pietiäinen, H., Saurola, P., Hanski, I., 2004. Large-scale spatial dynamics of vole populations in Finland revealed by the breeding success of vole-eating avian predators. J. Anim. Ecol. 73, 167–178. doi:10.1111/j.1365-2656.2004.00795.x

Zorenko, T., Leontyeva, T., 2003. Species Diversity and Distribution of Mammals in Riga. Acta Zool. Litu. 13, 78–86. doi:10.1080/13921657.2003.10512547

Zuur, A.F., Ieno, E.N., Walker, N.J., Saveliev, A. a., Smith, G.M., 2009. Mixed Effects Models and Extensions in Ecology with R. Springer.