Pūču barības atlieku analīze zinātniskajā literatūrā ir atzīta par nozīmīgu sīko zīdītāju sastopamības pārmaiņu monitoringa rīku ainavas līmenī, tomēr metode tiek izmantota tikai nedaudzās Eiropas valstīs un galvenokārt atsevišķu pētījumu veidā.
Latvijas vides aizsardzības fonda finansētā projekta “Informācijas ieguve par īpaši aizsargājamo sugu meža sicista Sicista betulina” (Reģ. Nr. 1-08/158/2016) ietvaros analizējot 27 629 pūču barības objektus no 410 barības atlieku vākumiem (1985.-2016. gados) atrastas 471 meža sicistas atliekas. Starp citiem interesantiem novērojumiem izceļams arī viens lidvāvere Pteromys volans un divi lazdu susura Muscardinus avellanarius atradumi, kā arī iegūtie dati par citu reti sastopamu sugu sastopamību, piemēram, augsnes Microtus subterraneus un ziemeļu M. oeconomus strupastēm (2. attēls).
Pētījuma ietvaros konstatēts, ka meža sicista nav uzskatāma par pūču barībā izmantojamu “alternatīvu” – objektu, kas tiek medīt, kad pietrūkst ierastās barības. Šīs sugas sastopamība ir saistīta ar barības vākuma lielumu un ievākšanas vietu un laiku. Izmantojot vispārīgo aditīvo modelēšanu, iegūts populācijas pārmaiņu rādītājs (1. attēls).
- attēls. Meža sicistas sastopamības pārmaiņu rādītājs.
- attēls. Pūču barības atliekās konstatēto novērojumu dinamika (konstatēto indivīdu skaita īpatsvaram no visiem barības objektiem) ligzdošanas sezonās. Y ass vērtības grafika daļām atšķirīgas.
Pateicības
Šis pētījums nebūtu iespējams kā ilgtermiņa analīze, ja Andris Avotiņš (seniors) nebūtu 1985. gadā uzsācis pūču barības atlieku vākšanu, mudinājis arī citus pētniekus ievākt šo materiālu, to apkopojis un ilgstoši uzglabājis.
Paldies visiem, kas iesaistījušies pūču ligzdošanas materiālu ievākšanā (alfabētiski): A. Avotiņam (sen.), I. Baugam, M, Bergmanim, U. Bergmanim, K. Funtam, M. Funtai, G. Grandānam, V. Ignatjevam, I. Jakovļevam, O. Keišam, J. Ķuzem, U. Ļoļānam, I. Mārdegai, M. Mednei, J. Priedniekam, E. Račinskim, R. Rekmanim, M. Rozenfeldei, M. Strazdam, D. Ūlandam, M. Zilgalvim.