Starp Latvijā ligzdojošajām pūcēm ir gan dobumperētājas, gan uz zemes ligzdojošas, gan citu putnu ligzdas izmantojošas sugas. Pieaugoša saimnieciskās darbības intensitāte noved pie ligzdošanas vietu trūkuma dobumperētājām pūcēm. Daļai uz zemes ligzdojošo pūču sugām, piemēram, ūpim, iespējams samazināt plēsēju radīto ietekmi, zināmajās teritorijās piedāvājot liela izmēra ligzdošanas platformas – ērgļu ligzdu imitācijas.

Nenoliedzami, labākā palīdzība pūcēm būtu to dabisko ligzdošanas vietu un barošanās biotopu saglabāšana, tomēr, ja tas dažādu apsvērumu dēļ nav iespējams, var sagatavot un izvietot dabā mākslīgās ligzdošanas vietas, galvenokārt, pūču būrus.

Izvietojot pūču būrus ir jāņem vērā, ka pūces pašas ligzdu negatavo – tās izkašņā bedrīti esošajā ligzdošanas vietas substrātā, tādēļ būros ir nepieciešams tādu iebērt. Vislabāk ir izmantot sausas zāģu skaidas, tās ieberot apmēram piecu līdz septiņu centimetru biezumā, izklājot vienmērīgi pa visu būra iekštelpu. Būri ir jāizvieto tā, lai tiem būtu iespējams ērti pielidot, nepieciešamības gadījumā izzāģējot koku zarus tā, lai izveidotos „pielidošanas laukums” – apmēram 2×2 metrus plašs laukums bez zariem būra augstumā. Nav izteiktas ietekmes debespusei, pret kuru ir vērsta būra skreja, tomēr būtu jāpievērš uzmanība, lai skrejā regulāri nepūstu vējš un būrī nelītu lietus vai nekristu sniegs.

Vairāk par pūču būru izgatavošanu un izvietošanu

Mākslīgās ligzdošanas vietas urālpūcei un meža pūcei.

No sugu aizsardzības viedokļa, Latvijā labāk ir izvietot būrus, kas izgatavoti pēc urālpūcei piemērotiem izmēriem, jo tos apdzīvo plašāks dobumperētāju sugu spektrs – ir zināms, ka tos labprāt izmanto arī meža pūce, gaigala, lielā gaura, urālpūce, vāveres u.c. sugas. Būri nav obligāti izvietojami izcirtumu malās, piemērots atvērums var būt arī kvartālstigu malas vai atsevišķi izgāzti koki. Izcirtumu malās tie ir ērtāk apkopjami, kad tas nepieciešams.

Norādījumi būra izgatavošanai urālpūcei un meža pūcei.

Mākslīgās ligzdošanas vietas apodziņam.

Apodziņam paredzētie būrīši ir jāizgatavo ar biezu priekšējo sieniņu (to ieteicams veidot no diviem-trīs kopā sanaglotiem dēļiem). Būrīšus ir vērts izvietot lielākos mežu masīvos vai lielākajos puduros masīvu tuvumā, vecāko auglīgo mežaudžu tuvumā.

Norādījumi būra izgatavošanai apodziņam

Mākslīgās ligzdošanas vietas bikšainajam apogam.

Tā kā bikšainais apogs ir lielāko priežu mežu apdzīvotājs, tam mākslīgās ligzdošanas vietas ir ieteicams izvietot tieši šādās vietās, turklāt, vecāko mežu tuvumā. Dažādos pētījumos Ziemeļeiropā un Ziemeļamerikā ir noskaidrots, ka suga labprāt izmanto mākslīgās ligzdvietas, kurām dod priekšroku salīdzinot ar dabiskajām – melno dzilnu veidotajām, ja to iekšējais diametrs ir lielāks. Lielākās ligzdošanas vietās tiek dēts lielāks olu skaits un izšķiļas vairāk mazuļi, tomēr būris var būt arī par lielu – tik liels, ka tas nav piemērots ligzdošanai.

Norādījumi būra izgatavošanai bikšainajam apogam

Mākslīgās ligzdošanas vietas citām pūcēm

Ir iespējams izgatavot mākslīgās ligzdošanas vietas arī ūpim (tās ir vērts izvietot jau zināmās ūpju ligzdošanas teritorijās, cilvēku mazāk apmeklētās nomaļās vietās mežā), tām pēc izmēriem un oderējuma ir jālīdzinās jūras ērgļu veidotajām ligzdām. 

Iespējams izveidot mākslīgās ligzdošanas kastītes arī ausainajai pūcei, tomēr tā, kā šī suga ligzdošanai izmanto vārnu un žagatu ligzdas, kas lauku ainavā šobrīd ir pietiekoši pieejamas, vērtīgāk ir ieguldīt laika un materiālos resursus dobumperētāju pūču mājvietās.