Bikšainais apogs no samērā parasta priežu mežus apdzīvojošas pūces 1980.tajos gados Latvijā ir kļuvis par reti sastopamu sugu tikai lielākajos mežu masīvos vecāko priežu mežaudžu tuvumā. Viens no galvenajiem bikšainā apoga populācijas izmaiņas ietekmējošajiem faktoriem ir ziemu bardzība un nepietiekams veco mežaudžu īpatsvars veiksmīgai pārziemošanai.

Bikšainais apogs ir daļēji migrējoša suga. Pieaugušie tēviņi tendēti ziemot savās ligzdošanas teritorijās, kamēr mātītes un jaunie putni dodas migrācijā. Ticams, ka Latvija, vismaz daļā ziemu ir migrācijas galapunkts vismaz daļai indivīdu.

Bikšainais apogs ligzdošanu uzsāk martā-maijā, retumis jūnijā. Dējumā 1 – 9 olas. Pētījumos Somijā ir konstatēta mākslīgo ligzdošanas vietu izvēles preference, salīdzinot ar dabiskajām. Turklāt mākslīgajās ligzdvietās ar piemērotu ieejas izmēru un pieaugošu iekšējās telpas diametru, pieaug dējuma lielums.

Sugai raksturīga vokalizācija vakara krēslā un naktīs. Raksturīgās balsis:

Tēviņam | Mātītei | Uztraukuma sauciens | Mazuļiem neilgi pēc ligzdas pamešanas