Lielākā no Latvijā ligzdojošajām pūču sugām ir arī lielākā Pasaulē – ūpis. Latvijā suga reti sastopama, galvenokārt lielāko kaiju koloniju un atvērta tipa atkritumu poligonu tuvumā, kur ir pietiekošs piemērota izmēra barības daudzums un ligzdošanas vieta netiek traucēta.

Dabiski ūpis ligzdo klinšu nišās, lielākajās zaru ligzdās, ja tādas ir pieejamas, uz izgāzto koku saknēm vai uz zemes. Tā kā ūpju ligzdas, kas atrodas plēsīgajiem zīdītājiem vai meža cūkai pieejamās vietās, ir apdraudētas un samērā augstu postījumu pakāpi, suga labprāt aizņem tai piemērotās vietās izvietotas ligzdošanas platformas. Ligzdošanas platformas pēc izmēriem atgādina lielākās ērgļu ligzdas, tām ir jābūt labi oderētām un ar augstiem bortiem – sānu sienām.

Ūpis ligzdošanu uzsāk martā – aprīlī. Dējumā 1 – 5 olas. Tā kā Latvijā ligzdojošie ūpji barībā daudz izmanto putnus (pārsvarā kaijas un pīles), to ligzdošanas vietu tuvumā ir atrodams liels daudzums šo putnu spalvu un kaulu – barības atlieku un plēsumu veidā.

Ūpja tēviņa balss ir dzirdama pat 4-7 kilometru attālumā, savukārt jauno putnu – līdz kilometram. Sugai raksturīga vokalizācija diennakts tumšajā laikā.

Pieaugušā putna (tēviņa) balss | Uztraukuma balss | Jaunu mazuļu balss

Vecāku mazuļu un mātītes (barības prasīšanas) balss